Rotaļas veicina mācīšanās procesu, stimulējot visu ķermeni un atstājot nervu sistēmā atmiņu par mācību pieredzi. Rotaļās ietvertās fiziskās aktivitātes uzlabo atmiņu un palīdz apgūt radošo domāšanu.
“Radot rotaļu laukuma dizainu, vēlams konsultēties ar bērniem” – Pirko Siklandere (Pirkko Siklander), 2019
“Rotaļās bērni apstrādā un praksē piemēro visas iepriekš apgūtās zināšanas. Rotaļu mērķis ir likt lietā iztēli un mācīties izprast modeļus un cēloņsakarības. Rotaļas ir īstā vieta radošai domāšanai, neierastām situācijām un jauniem risinājumiem,” pauž Oulu Universitātes asociētā profesore un mācīšanās procesa pētniece Pirko Siklandere (Pirkko Siklander).
Izcils radošās domāšanas piemērs ir bērnu spēja pielāgot apkārtējo vidi ikkatrai spēlei, kuru tie vēlas spēlēt. Rotaļas palīdz bērniem apgūt arī fizikas likumus un dzīves pamatiemaņas.
“Rotaļas veicina bērnu emocionālo attīstību, mācot, piemēram, identificēt dažādas emocijas un kontrolēt tās. Uzlabojas arī stratēģiskā domāšana un problēmsituāciju risināšanas prasmes, jo bērniem ir jāizdomā, kā turpināt spēli, apdomājot katru situāciju un, piemēram, lemjot, vai ir nepieciešams vairāk rotaļlietu,” skaidro Siklandere.
Pētījumi liecina, ka lomu spēles būtiski ietekmē mācīšanās procesu. Rotaļāšanās sniedz bērniem iespēju nostādīt sevi dažādās lomās un vērot situāciju no mainīgiem skatupunktiem – gan no līdera, gan sekotāja skatupunkta.
“Pat rotaļu scenārija un lomu plānošana ir mācību pieredze, jo šajā procesā bērniem ir jāizmanto sava iepriekšējā pieredze, izpratne un zināšanas par konkrētu tēmu. Rotaļa kā tāda ir iespēja smelties jaunas zināšanas no citiem,” pauž Siklandere.
Rotaļu fiziskais aspekts ir izaicinājums kā prātam, tā ķermenim, un sniedz bērniem informāciju par viņu spējām un izturību. Rotaļa ir iespēja uzzināt ko jaunu.
“Bērni uztver rotaļu kā aktīvu izklaides veidu. Televizora skatīšanās, piemēram, nav tas pats, kas rotaļāšanās. Rotaļas stimulē bērnus, aizraujot un motivējot tos.
Smadzeņu darbības pētījumi liecina, ka cilvēka ķermenis darbojas holistiskā veidā, un fiziskās aktivitātes stimulē arī prātu. Tādēļ kustību nozīme ir nenovērtējama un to vajadzētu iekļaut mācīšanās procesā.
“Mēs visi esam pieredzējuši, ka neliela fiziska piepūle var palīdzēt pēkšņi rast risinājumu jau sen apcerētai problēmai. Mūsu smadzenēm ir nepieciešams laiks, lai apstrādātu jaunu informāciju, tādēļ ir svarīgi nodarbināt visu ķermeni vai nu mācību nodarbības laikā, vai neilgi pēc tās,” min Siklandere.
Rotaļu laukumu pasaulē galvenais ir dažādība. Optimāls rotaļu laukuma dizains sniedz stimulu dažādām aktivitātēm, dažādiem lietotājiem un dažādiem domāšanas veidiem. Tehnoloģijas ļauj izveidot jaunās paaudzes rotaļu laukumus, paverot pavisam jaunu pasauli. Īpaši radīti digitālie komponenti sniedz bērniem atgriezenisko saiti par viņu progresu vai padomus par to, kā pacelt spēli nākamajā līmenī. Siklandere uzskata, ka izcila rotaļu laukuma izveidei ir nepieciešama īsto ekspertu – bērnu – iesaiste.
“Radot rotaļu laukuma dizainu, vēlams konsultēties ar bērniem. Ja bērniem ir teikšana, palielinās iespēja, ka tie izmantos rotaļu laukumu, turklāt pats dizaina izstrādes process var kļūt par mācīšanās pieredzi un iespēju bērniem likt lietā savu iztēli.”
Oulu Universitātes asociētā profesore un mācīšanās procesa pētniece
Visas tiesības aizsargātas, Fixman 2024
